Septemberis

Jā- septemberis, nevis septembris. Kāpēc? Tāpēc, ka sajūtu nākamo valodas barjeras līmeni- rakstīšu disertāciju franciski. Tad nu laiks no jauna piebiedroties franču valodas kursiem. To arī darīšu rītvakar.
Ko darīju septembrī- mēģināju tikt galā ar grūtu uzdevumu- bibliogrāfijas apkopošanu. Uzdevums kurā es stilīgi sūkāju… ledeni. Ir cilvēki, kam nesanāk… Un šis nav radio personībām. Biju jau aizmirsis kā tas ir mācīties, apgūt, sistematizēt jaunas informācijas kalnus.

Klausos Armandu un Ansi. Mazliet Stromae, Abd Al Malik, etc…

Biju vīlies Dekstera nobeigumā un salīdzinoši priecīgs par Sliktās cepšanas nobeigumu.

Konkoržu lidojums  un Sopranos ir mani ilgtermiņa projekti.
Kā es satiku tavu māti, Lielā sprādziena teorija, Elementāri- tie ir mani aktuālie projekti…

Maskava jaunajā gadā- tas ir mans reālais projekts. Meeting friends, shaking hands, saying “Happy New Year!”

Par dejām- redzēsim, vai sanāks kopīgi laiki ar Esteli, lai deldētu deju grīdu…

Jūtu, ka oktobris un novembris paskries nemanot.

A+
Petit bonhomme

2013. gada marts

Cafe des Langues, Rajiv’s place un CasaBloc ir kļuvusi par manu ārpus darba ikdienu. Plus protams deju stundas. Pierādījām, ka divu nedēļu laikā esam spējīgi apgūt semestra vielu… 😀

Dzīve mainās un iespējams, ka cilvēki tai līdzi. Dzīve vāveres ritulī neļauj to patiesi izbaudīt. Nekas ir kaut kas netverams. Kaut kas ir nekas ievērības cienīgs.

Pirkstu galos man karājas valoda. Vārdi kā pērles lēkā pa plaukstas dzīves līnijām. Apziņa, ka dzimtajā valodā, kā nevienā citā, spēju domāt, elpot un apzināties. Spēcīga un tomēr nomācoša, jo vēl kādu brīdi tā nebūs mana ierastā darbības vide. Mazliet apskaužu Kunglu. Bet katrs jau pats savas laimes kalējs.

Žonglēšana starp darbu un nedarbu ir kļuvusi par ikdienu. Diena un nediena kļuvusi par tādu kā darbu/profesiju.

Paralēli lekcijām, ko pasniedzu, un praktiskajiem darbiem, ir arī lekcijas, ko apmeklēju. Tāds sīkums, un tomēr traucē strādāt…

2013. gada februāris, stage residentiel un viss no tā izrietošais

Stage residentiel:

• Visi doktoranti, kas pasniedz, savācās kopā un uzzin daudz ko jaunu…
• Mācāmies izstāstīt jebkuram cilvēkam, ar ko nodarbojamies savas doktorantūras laikā- dots laiks 180 sekundes (un ne sekundi vairāk). Interesanti. Tikšanās ar teātra cilvēkiem un skatuves cilvēkiem lai iemācītos, kā pasniegt sevi, kā lietot mikrofonu un vispār- kā izvairīties un kaitīgiem ieradumiem esot lielākas auditorijas priekšā. Plus vīns pie pusdienām par brīvu.
• Chalet 21- Kopā ar Aleksandru nonācām visattālākajā namiņā ar numuru 21. Bijām divi, bet namiņš piecvietīgs. Rezultātā abus vakarus namiņš kļuva 30vietīgs. Socializējāmies, tā teikt.
• Netīšām tiku arī pie roka deju partneres- abi meklējām kādu, ar ko deldēt deju grīdas.
• “Gadījums, protams. Bet vai tikai un vienīgi gadījums ir to cilvēku satikšanās, ar kuriem kopā pavadām gadus, mūžu? Zinu, bet nepieņemu, ka tā tikai nejaušība..”/Meklēju autoru/ Iespējams sākums interesantai un neatkārtojamai draudzībai…
• Pēc divām pusgulētām/negulētām naktīm, lieliskākā ideja, protams, ir ieiet dušā un doties uz Vodkas ballīti.

Ap šo brīdi Dariny man ierādīja Dexteru un sāku sekot līdzi- sākot no pašas pirmās sērijas, sistemātiski…

Vēl vadu arī robotikas projektu- Ar Kinect kameru un LEGO MINDSTORM robotu… žestu atpazīšana un attālinātā vadība. Interesanti.

Seriālu un filmu periods.

Tik daudz svaiguma tikai divās kalorijās…

Tik tak. Pulkstenis iet. Laiks skrien. Piektdien Žuljēnam paprasīju, kas ir laiks.

Laiks skrien, jau mēnesis un 6 dienas, kopš ar Gundaru iebraucām Nansī stacijā. Pirms sešām dienām bija tikai mēnesis. Laika dimensija stiepjas pa dīvainām asīm, jo neliekas, ka nupat būtu atbraucis, bet nevarētu teikt, ka laiks vilktos. Ir ko darīt. Kāpju- oktobra sākumā uzkāpu pirmajā bolderingā, kas klasificēts ar zilo krāsu (4. no 7 līmeņiem). Un otrdien ar Paulu kāpām un pirmo reizi uzkāpu 6a bez pauzes virvē un vienā piegājienā. It kā jau kāpēji teiktu, ka 6a nav nekāds līmenis, bet man gandarījums par paveikto ir nenoliedzams… jo no 5c+ līdz 6a tomēr ir savs ceļš ejams… nekas- ir ko darīt, jo 7a ir mans mērķis nākamā gada rudenim.

TODO list šai nedēļai:
# Pievienot jaunākos jaunumus Cave de Genevieve;
# Programmēt uz nebēdu;
# Lasīt publikācijas- beidzot pieķēros klāt nelielai analīzei un iespējams pēc pāris dienām (lasīt – mēnešiem) uzrakstīšu savas apkopotās pārdomas par tēmu, kā efektīvāk lasīt zinātniskos rakstus.
# Nokārtot CAF dokumentus;
# Sagaidīt jaunumus par pasniedzamajām lekcijām;
# Kārtējā iterācija publikācijas diskusijas daļai;
# ….
# izdrukāt šo TODO sarakstu un pielikt pie tāfeles.

P.S. Paldies Gundai, Radu un Stevenam kā arī manai mammai un Uldim. Lai arī pirmā alga kavējas, izskatās, ka varu dzīvot, ne tikai izdzīvot. Paldies arī Gabrielam un viņa ģimenei kā arī draugiem par rūpēm un izpalīdzēšanu. Un vispār paldies visiem par palīdzīgu plecu kad tas nepieciešams.

 

2012.09.24. Pirmā diena Universitātē…

Otrā diena.
Dodamies uz ENSEM. Tagad notikusi apvienošanās un UDL (Universite de Lorraine) būs mūsu jaunās mājas. Apciemojām Steven, pēc tam Radu. Pēc tam dodamies pie Valērijas un uzzinām, ka… tatadadā – ļoti iespējams vajadzēs vidusskolas diplomu, lai pierakstītos Doktorantūrā.
Vispār liels apburtais loks- līdzīgs, bet ne identisks tam, kurš šeit bija pirms 3 gadiem. Lietas mainās un lietas nemainās. Apciemojām Jāni un aizgājām paēst. Nom nom nom…

Pēc tam papīru kārtošana un caur diviem veikaliem uz mājām- mēbeļu iegādes vietā vēl atgriezīsimies- tā šodien bija ciet…

Manuprāt mums nenormāli noveicās, ka Alises brālis arī studē šeit un pirms mūsu ierašanās jau bija atradis dzīvokli (vedam kārtībā).
Un vēl šodien piemēram nenormāli noveicās, jo Stevens pārvācās un mūsu dzīvoklis tika pie jaunas matračgultas, tādējādi Gundaram būs mīkstāka gulēšana… 😉 + tikām vēl pie šādiem tādiem traukiem.

Piesēdāmies un paēdām. Atklājām, kādēļ virtuvē bija divi melni militāra paskata naži. Un kāpēc pie durvīm bija armijas zābaki un skapī- daļējas kontrobandas šaujamierocis…

Dienas mistērijas atminētas, darba daļa padarīta- var dot vietu jaunai dienai.

Dienas misēklītis: mana FR sim karte ir kaut kur nosvīdusi tā ka man laikam būs jauns numurs…

Izlaišanās pirms došanās 3nedēļu tūrē uz Franciju

Pēdējā laikā slinkoju- esmu izlaidies… kulminācija šim faktam būs, kad būšu oficiāli pavisam izlaidies no maģistriem šo piektdien (15.06) Ventspilī, Olimpu Centrā. Ap diviem laikam. Vēl atlikušas pāris dienas. Bet paliek arvien mazāk. Laikam jāsaka ardievas studenta dzīvei. Ne mācībām, bet studenta dzīvei gan…

Braucot uz Latviju, es vienubrīd biju ļoti tuvu Džastinam. Nu tam, kas bebrs. Tas bija oslo. Šī pieredze mani mainīja kā cilvēku. Es gan pieļauju, ka starp mums bija kādi 40-50km, bet nu kurš tad skaita.

1. jūnijā bija darba aizstāvēšana. Biju nedaudz neapmierināts ar vērtējuma rezultātu un ļoti neapmierināts ar iemesliem. Bet nu katram jau savi kritēriji- tāpēc arī esam dažādi. Man nepatīk aprunāšana aiz muguras, tāpēc devos pie dekānes, lai noskaidrotu, kas un kā. Pēc tam no dažādiem avotiem uzzināju komentārus no žūrijas, ko nevienam acīmredzot nebija drosmes pateikt man acīs. Žēl, ka tā- it kā esam pieauguši cilvēki.

Atbraucot cenšos pēc iespējas regulāri kāpelēt… Latvijā mazliet citāds kāpšanas stils un atmosfēra. Ir pie kā pierast un tas ir labi! Mazliet satrieca Ezera kāja. Citus noteikti varētu satriekt fakts, ka ezeram ir kāja. Jā- veselas divas.

Daudz dienu pavadījām ar Annu, Sinču un Gati. Iepazinos ar suņu sabiedrību V-pilī. Uzzināju par vairākām ēstuvēm, kurās nebiju līdz šim bijis. Uzzināju daudz ko. Bet strādāju necik. Pabiju mājās, pabiju V-pilī. Noskatījos Venēras defilē pa Saules priekšu. Uzēdu suši, uzdzerot alu. Kārtīgi izstaigāju jūrmalu un kāpās atklāju jaunu mīļāko nodarbi- skatīties kā smiltis kāpās drūp un parāda savu iekšējo spriegumu struktūras…

Beidzot sakārtoju istabu mājās-mājās. Nu neba nu baigi baigi sakārtoju, bet nu vismaz tā, ka varētu arī kādam atļaut ienākt istabā, apsēsties un papļāpāt pie tējas… 🙂 Iztīrīju Annas datoru no putekļiem mazliet. Iztīrīju mammas datoru no putekļiem mazliet. Bezmugurkaulnieks pārākajā pakāpē. Pie zaļbarības tā arī netiku. Bet Francijā brokoļi iegaršojās. Visam savs laiks.

Šī vasara man liekas tāda kā rēķinu nokārtošanas vasara. Laikam tāpēc, ka pēdējā sesija (ja vien neizdomāju vēl kaut kur maģistros vai bakalauros iet mācīties).

Man šķiet, ka 5diena būs vienkārši super!!! Vio, Irēnīte, mana dzirkstelīte, Džims un visi citi, kas parādīsies šajā dienā…

Labi, ka vismaz šo bloga ierakstu es sāku rakstīt pēc pirmā publikācijas uzmetuma pabeigšanas.

Jā- vēl arī ar Koļu iespējams uztaps kaut kas interesants vasarā, bet par to gan jau citreiz, citur un vispār kaut kā citādāk…

Ar Guillermo sarunājām, ka 2013. gada augustā kāpsim pa 7a. Mēs viens otru motivējam kāpt. Tagad gan viņš aizbrauca atpakaļ uz Spāniju, bet domāju, ka turpināsim kontaktēties.

Grenoble laikam izslīd no maniem plāniem, bet nesaki hop, pirms neesi pateicis hip.

Vai ku gari sanāca. Ar labu nakti vai labrīt. Kā nu kuram 😉

it just got real

First two drawings programmed by myself for master’s thesis with TikZ:

Nothing much but still proud of myself…

That awkward moment

Tas  savādais brīdis, kad saproti, ka, lai atzīmētu tabulā rezultātus par simulācijām 3D telpā, man vajadzētu vismaz 4D tabulu… Un tas būtu tikai gadījumā, kad atzīmēju, ka tests veikts, nemaz nerunājot par sīkāku rezultātu aprakstu…

Mazliet jāatstāj datoru parūcināties savā nodabā un jāiet pakāpelēt… neesmu bijis kādu pusotru nedēļu.. lomkas…

Make some noise….

Uū make some noise…

%% make some noise
homogen_noise=homogen+min(abs(homogen))*(rand(size(homogen))*2-1)

Nedēļa: EEG un SEEG

Neliels ieskats manā darbā:

Pirmais uzmetums darba atvieglošanai:

GUI I

Pēc nelieliem papildinājumiem:

GUI II

es teicu “ieskats” nevis skaidrojums…