Nedēļas nogale: CS un Escalade

Par nedēļu- vēl biju uz semināru pār mākslīgo intelektu- ja neskaita 4 cilvēkus, tad visi bija virs 40gadiem… interesants kontingents…

 

Nedēļas nogali pavadīju hostējot trīs ERASMUS studentus no Čehijas- Dominiku, Nikolu un Vašeku…

Mazliet pastaiga pa Nansī, dzīvnieciņi.

Pēc tam karaliskās vakariņas…

Apmaiņas studenti no Čehijas (studē Reims pilsētā)

Šeit var redzēt brokastis (laikam), bet vakariņas izskatījās un garšoja vēl labāk… Varēja manīt, ka manā virtuvē pārmaiņas pēc rušinās meitenes… 😀

Nākamā diena- ekskursija pa Nansī… pāris jaunas vietas atklāju… Ar Dominikas palīdzību…

 

Pēc tam uz alpīnisma sienu… lēnā garā 4-5h un pieveicu savu pirmo zaļo trasi (dzeltens-oranžs-zaļš-zils-sarkans-balts-melns)…

Melnās trases ir tādas, kur džeki vienā pirkstā karājoties aizšūpojas no vienas piekares līdz citai… Lai tiktu līdz tādam līmenim, man katru dienu vajadzētu tur ierasties pāris gadus… Bet nu savi progresa rādītāji ir… tagad dzeltenās ir atslodzes trases nevis nebeidzamu dusmu pilnās trases…

Vakarā iesāku skatīties “Meitene ar pūķa tetovējumu”- bet Tīrsena versiju… Ja godīgi- man viņa patika labāk nekā jaunā… Varbūt vienīgi nedaudz par garu.. Lai gan skatoties tā nelikās, tā ka laikam jau bija, kā vajag….

No rīta pamodos vēli un devos atpakaļ uz alpīnisma sienu- mierīgajā seansā… Escalade/promenade (klinšu kāpšana/pastaiga no fr. val.) kā teica zāles pārzinis iepriekšējā vakarā… Satiku Emilie, kas mācās tur pat blakus medicīnas fakultātē un Nicolas, kura padomiem pateicoties spēju pieveikt vēl vienu zaļo trasi… tātad spēks man ir – jāattīsta tehnika…

Pēc tam vēl rituālizētā veļas mazgāšana un tad mājās lai secinātu, ka blogs sen nav rakstīts…

Tad nu esmu nonācis līdz šim punktam- šī vakara blogu sprints/maratons ir beidzies un uz brīdi atkal būs klusums….

A+

Petit bonhomme…

Nedēļa: Darbs, Marioung, Cafe des langues.

Šī nedēļa izcēlās ar nestrādājošu Matlab, sliktu noskaņojumu un joprojām neatsūtīto Free Sim karti.

Plus vēl Mariung dodas prom… Vakars bija patīkams, bet to pavadīja noskaņa, ka vēl viens mīļš cilvēks pamet Nansī…

Marioung

Vakara liderības Minikurmīša izpildījumā:

MiniTaupe indian

Liderības MiniTaupe+ balons... Kameras kā ķīniešiem...

————————–

Vēl viens jaunatklājums ceturtdienas vakariem: Cafe des langues: nāk cilvēki katru ceturtdienu, māca viens otram kādu valodu vai arī vienkārši runājas tajā valodā… daudz cilvēku, jautri, atvērti, patīkami.

 

Por 3. diena: final battle

Pamodos- beidzot ar nesāpošu galvu(laikam gatavošanās prezentācijai mazliet bija sadevusi pa nerviem, bet miegs palīdzēja).
Iepriekšējā dienā rakstītās piezīmēs, kur aprakstīts, ko teikt katrā slaidā, tiek ar marķieri izcelti atslēgas vārdi.
Figūras Matlabā tiek saģenerētas un viss kā nākas.
Šovs var sākties.

Drošības pēc paņēmu līdzi piezīmes. Nebiju domājis, ka tieši šis fakts tik ļoti izmainīs lietu virzību un manu turpmāko nākotni…
Mazliet panervozējot un ik pa laikam ieskatoties papīros, kur izceltās lietas pārvērtušās vien par zaļām svītrām izplūdušā burtu jūklī, saprotu, ka nav tik traki un stāstu, ko nu varu pastāstīt. Arī laikā tīri jauki iekļāvos…
Šajā vietā būšu neorģināls, netaktisks un citēšu pats sevi (skype sarakste):

[15:16:39] A N: sounds like fun
[15:17:34] Vairis: bija arī…
[15:17:38] Vairis: jautājumi ko saņēmu:
[15:18:02] Vairis: kā tiek konstruēts furjē spektra fluktuāciju modelis (easy)
[15:18:42] Vairis: kāpēc tiek pieņemts, ka 4 sekundes signāla ir stacionāras (atsauce uz citu materiālu bet neveikli paskaidrot)
[15:20:13] Vairis: kāpēc dažādi signāli tiek apstrādāti pēc viena algoritma, ja tie principā ir ļoti atšķirīgi (pēc materiāliem domas par viņu atšķirīgumu dalās, šajā gadījumā ņēmām hipotēzi par to, ka kvalitatīvā aina ir līdzīga, jo radošie elementi ir vieni un tie paši)
[15:20:33] Vairis: bija laikam vēl viens, bet nu tie ir tie, ko atceros apmēram…

Vārdu sakot- uz jautājumiem atbildēju un no Radu saņēmu piekrītošu mājienu ar galvu.

Done.

Pēc tam vēl viena pastaiga, vēl kāds Keynotes, vēl viena sesija ar Radu kā Chairman un tad mazliet atpūtāmies, jo Visi bija izdarījuši savu oficiāli darāmo…
Prieks par labi padarītu darbu. Un atmiņas par mani, kā cilvēku kurš “Will stick the notes” visiem tiem cilvēkiem no dažādiem kontinentiem, kas piedalījās mana darba sesijā…

Por 2. diena(1.feb): gatavošanās

Pamodāmies vēlāk nekā gribētos, bet nu ko tur. Ar kājām aizstaigājām no Trivoli līdz Trivoli Marina (sava stunda, ko iet)…
Tiekamies uz vietas ar Gundaru, noskaidrojam, kas ar maniem papīriem (ka drīkstēšu pats prezentēt darbu, kas kā notiek un tā…). Noskatījāmies pāris prezentācijas. Mind-blowing stuff. Pienāca Gundara kārta. Skaisti noprezentēja. No viņa un citiem centos pēc iespējas vairāk mācīties, lai zinātu, ko teikt, ko labāk neteikt, kā noformulēt atbildes un tamlīdzīgi. Paralēli tam notika aktīva paša prezentācijas gatavošana. Pēc (vai arī pirms- neatceros) Gundara prezentācijas aizstaigājām līdz molam… Pēc tam vēl šis un tas, bet principā uz pāris stundām paliku viens pie galda, kur bija elektrība, lai ieviestu kaut kādu kārtību savā prezentācijā- gan bildēs, kuras vajadzēja pārģenerēt, gan tekstā, kas attiecīgi mainījās… Kā jau vienmēr- visu daru pēdējā brīdī… atceros, ka kaut kad sen ar Juknu par šito runājām- mana taktika- pikēt līdz pēdējam brīdīm, pēc tam izgriezties, iziet no pikējuma, izlīdzināt lidojumu un visu nokārtot… šoreiz biju bīstami tuvu… pa vidam iepazinos ar PhD Computer Science studenti no Kazahstānas, kas ieradusies pārstāvēt Dānijas universitāti HealthInf sekcijā… Kamēr viņa strādā, vīrs rūpējas par mazo… Vienmēr interesanti paklausīties citu dzīves pieredzi brīžos, kad vajag nedaudz pavēdināt galvu. Vakarā parādīju savu veikumu, nācās vēl mazliet pamainīt lietas. Pēdējā kompilācija kādu stundu pirms prezentēšanas nākamajā rītā, bet tagad- ai-jā nū-nū…

Viss vienā paragrāfā, jo tā pagāja diena. Ātri un vienā lēcienā.

Pēdējais no pēdējajiem!

Nē- šoreiz stāsts nav par Dankanu Makleodu un citiem nemirstīgajiem.

Stāsts ir par beigu sākumu.

Šodien nokārtoju pēdējo eksāmenu. Viņš (tas) sākās jau vakar- vajadzēja pārveidot attēlu, lai tas labāk kompresētos (mazāk MB aizņemtu uz mūsu cietā diska):

Man gribējās to vairāk izbaudīt, tāpēc nesteidzīgi tam gatavojos vakar un pildīju to šodien. Līdz pat pēdējai minūtei. Kāpēc? Jo principā vairāk eksāmenu man nebūs. Protams visādas citādas pārbaudes un tamlīdzīgi. Bet tas nav tas. Nekas nevar pārspēt kārtīgu kafijas pārdozēšanu. Kārtīgu bezmiega nakti ar cilvēkiem onlainā… Spēju atrast jebkuru jaunu informāciju minūtes laikā un ātrāk, lejuplādēt, pārbaudīt, pielāgot un nokompilēt… Un beigās vienmēr pietrūkst tieši pusstunda. Tieši desmit minūtes. Lai arī cik stundas pirms tam būtu bijušas.

Pieņemot, ka esmu nokārtojis šo eksāmenu, paliek vēl tikai maģistra darbs- šeit ir kārdinājums- uzrakstīt kick-ass darbu un pēc tam vienkārši ar pirkstiem gaisā aiziet uz aizstāvēšanu. Kad komisija sāk piekasīties pie idiotiskiem terminiem, tad pateikt, ko es par to visu domāju. Kārdinoši. Skarbā patiesība ir tāda, ka noteikti klusi stāvēšu un gaidīšu līdz man izliks atzīmi. Jo pašās beigās jau nevajag visu sačakarēt, vai ne? Kāda jēga? Varbūt kaut kāda sevī saglabājusies pašcieņa…

Izskatās, ka šis eksāmens iezīmē arī mana skolas mācību procesa beigas. Droši vien būs jāsāk domāt par “Lielo cilvēku lietām”. Varbūt jāpaliek vienā valstī ilgāk par gadu… Kāpēc? Varbūt pārmaiņas pēc. Bet nu jā- īsumā- esmu darba meklējumos.

Ko lai saka- esmu priecīgs un vienlaicīgi nedaudz melanholiski noskaņots saistībā ar “Noslēdzošā eksāmena noslēdzošajā sesijā noslēgumu” (Citējot Lindu G.)

Vēl palikusi aste- maģistra darbs. Tai nu arī tagad sākšu kāpt ar lielāku joni.

Kāda jēga no pasniedzēja?

Ik pa laikam nākas aizdomāties- kāda jēga no pasniedzēja? Paši taču lieli, paši taču varam visu izlasīt un saprast. Ja nevaram, tad varbūt nav jēgas mācīties. Varam izlasīt 10 grāmatas un būt spici. Bet tas prasa laiku. Kura mūsdienu sabiedrībā nav. Pagātnē cilvēkiem teorētiski bija vairāk laika. Ne jau tā, ka Zeme lēnāk rotēja ap sauli… Bet pagātnē bija citas problēmas- nebija pieejamas info par to un šito. Tagad tas viss ir. Bet ir par daudz. Paņemiet jebkuru tēmu (izņemot kaut kādu tiešām tiešām specifisku gadījumu). Cik daudz grāmatu pasaulē par to ir? Kādreiz nebija izvēles- ņem to, kas pieejams un priecājies. Tagad visādi IsoMednieki un PirātuLīči, Amazones un EPirkumi. Dabūt var visu, vajag zināt, kur meklēt un varbūt vēl kādus cilvēkus pazīt… Attiecīgi grāmatu būs simtiem. Labākajā gadījumā desmitiem…

Tāpat vajadzētu padomāt, kāda ir info aprite, kurai jāseko vidējam cilvēkam vulgaris.

Banku situācijas, +- Valūtu kursi un Politika (lai nav tā, ka jāmācās jauna valoda, lai varētu iepirkties)…

Rēķini (lai neizliek uz ielas)

Likumi (lai neizliek uz ielas)

Ziņas (lai zini, ka tavu māju drīz paredzēts nojaukt)

+ Ja esam informācijas laikmeta bērni, tad klāt nāk info par draugiem, kuri izklīduši pasaulē.

 

Rezultātā- cilvēkam paliek arvien mazāk laika uzņemt informāciju- tā paliek arvien kompleksāka. Mums vajag veidu, kā iegūt informāciju, kura nebūtu virspusēja, kurā būtu iekļauts viss nepieciešamais un kura nebūtu pretrunīga. Vajag kādu, kurš būtu izlasījis kādu labu daļu no tām visām daudzajām grāmatām un varētu labi pastāstīt, ko tas viss nozīmē. Ja mums vajadzēs tālāk dzīvē kaut ko darīt šajā jomā, nāksies arī pašiem tās grāmatas izlasīt no vāka līdz vākam. Bet līdz tam pietiek ar pasniedzēja teikto.

Ir pasniedzēji, kuri ir izlasījuši daudz labu lietu un studentiem pastāsta, ko tas viss nozīmē, kā tas dzīvē tiek pielietots un tā tālāk.

Ir pasniedzēji, kuri iedod kaudzi ar materiāliem, nolasa grāmatas tekstu no slaidiem un par to saņem naudu.

Būtībā, no tiem otrajiem jēgas nav. Diemžēl. Bet tās ir tikai manas domas un kā gan tās varētu ņemt vērā, ja šī bloga nosaukumā es pat savu vārdu neesmu pareizi uzrakstījis.

Versiju kontrole- Mana grāmatu grāmata

Nesen uzgāju šādu lielisku izlaidumu:
http://www.ericsink.com/vcbe/index.html

Laikam būs ko pa vakariem palasīties, ņemot vērā, ka man mājās nav interneta. Vismaz pagaidām.

TeXworks autocomplete+spellcheck +beamer

Šodiena TeX pasaulē saistās ar trīs atklājumiem:

• TeXworks LaTeX editorā var pievienot spellchekerus:

atliek tikai ielikt *.dic un  *.aff (vai arī tikai *.dic -nezinu īsti- ieliku abus) failus šajā direktorijā:

C:\Users\<Username>\.texlive2009\texmf-config\texworks\dictionaries (vismaz uz Win7 man tāda parādījās);

Un pie spellchekers var pārbaudīt kas un kā.

• Turpat blakus dictionaries ir arī mape “completition” ,kurā iekšā ir auto completion faili- vari pats definēt savus autocomplete cik uziet… 😀

Diemžēl tā arī nesāku strādāt ar TeXmaker, kas sākotnēji izskatījās visai potenciāls, bet beigās nepierādīja sevi cīņā ar dažādiem encodingiem un eps bilžu ielikšanu. Varbūt, ka došu tam vēl vienu iespēju kaut kad vēlāk….

• kā trešais atklājums- TeXworks pieejamas skaistas sagataves (templates) vienkāršiem latex darbiem un prezentācijām…. interesanti, skaisti un vienkārši (new from template un gatavs)…

Rodas kārdinājums pielikt klāt kaut ko no grafiskām podziņām dažādu simbolu ielikšanai un tad vispār vairāk neko īsti nevajag LaTeX darbu veidošanai…

Mazais prieciņš…

Šodien graizu savu bakalaura darbu un secinu, ka vairāki faila nosaukumi satur nevis vārdu “surface”, bet gan neparizi uzrakstīto šī vārda interpretāciju “sourface”… darbā dan tas neparādās, bet LaTeX source kodā ar smaidu secinu, ka man ir nevis “virsmas EEG signāli”, bet gan “sapīkušās sejas EEG signāli”… cik gan daudz var mainīt viens burtiņš…

bazinga!

šodien piezvanīju Uldim un apsveicu vakardienas vārdadienā… atceros, ka vakar braucām džipā un viņš man teica “Gads Francijā- domā, ka pavilksi?” ā- nē- tas nebija vakar, tas bija augustā… bet augusts tikai vēl būs… tad tas bija pāgājušājā gadā… Šis gads ātri paskrēja… Suns pārkāpts, aste palikusi… Tagad aktīvi sadarbojos ar tulkiem (paldies Andri, paldies Ieva!!!), lai mans darbs nav paraugs par to, kā NEvajag rakstīt beigu darbu angliski. (jā- rakstu angliski, lai arī LV varētu kāds palasīt- jau nu gadījumā ir problēmas, lai nav tā ka man pasaka “nē nu forši- bildītes smukas, bet no teksta neko nevar saprast- droši vien kaut kas par varžu rīšanu un bagetēm sarakstīts…” + vēl iespējams, ka no mana projekta tiks taisīta publikācija tāpēc viss taisīts LaTeX un angliski… Justin Case (Just in Timber Lake)…

Pāris fakti:

• Arvien biežāk mainu sim kartes telefonā;
• Esmu izvācies no latviešu kvartāla;
• Skatos LV plānotājā (Paldies Diānai- plānotājs ir super!!)
• Joprojām nezinu, kad atgriezīšos Latvijā, bet visticamāk, ka vai nu 5dienas vakarā, vai 7dienas vakarā…
• Joprojām ceru un ticu, ka ieradīšos uz Positivus.
• Joprojām manam bakalaura darbam nav nosaukuma.
• Bazinga!
• Nosaukums ir, tikai iespējams tiks mainīts.
• Milzonīgais paldies Alisei (pie kuras tagad mitinos), Sylvain (kurš man palīdzēja gatavoties sistēmu komandēšanas eksāmenam), Xavjēram un Gabriēlam (kuri vienmēr ir kaut kur tuvumā, kad vajag man izskaidrot kādu Z transformāciju vai Nyquista diagrammas spec gadījumu nelineārām sistēmām).
• Pēdējās pāris dienas sastāvēja no 1)miega 2)dušas 3) paikas 4) sistēmu komandēšanas, Laplasa un Z transformācijām 5)Big Bang Theory youtube klipiem, kad smadzene atteicās uzņemt jaunu informāciju (skatīt punktu 4) ). Kaut kādā brīdī nobijos, jo sapratu, ka saprotu šo to no tā, kas rakstīts uz Šeldona dēļa. Runa bija par kaut ko līdzīgu Pontriaguine teorēmai (harmoniju analīze + ~minimalizēt divus neatkarīgus parametrus vienlaicīgi). Katrā gadījumā tur bija kaut kas par nelineāru sistēmu, kas bija viltīgi pārveidota lai to varētu linearizēt…
• Bazinga- īstenībā runa nebija par Pontriaguine.

Darba dunā,

Vairis