2013. gada marts

Cafe des Langues, Rajiv’s place un CasaBloc ir kļuvusi par manu ārpus darba ikdienu. Plus protams deju stundas. Pierādījām, ka divu nedēļu laikā esam spējīgi apgūt semestra vielu…😀

Dzīve mainās un iespējams, ka cilvēki tai līdzi. Dzīve vāveres ritulī neļauj to patiesi izbaudīt. Nekas ir kaut kas netverams. Kaut kas ir nekas ievērības cienīgs.

Pirkstu galos man karājas valoda. Vārdi kā pērles lēkā pa plaukstas dzīves līnijām. Apziņa, ka dzimtajā valodā, kā nevienā citā, spēju domāt, elpot un apzināties. Spēcīga un tomēr nomācoša, jo vēl kādu brīdi tā nebūs mana ierastā darbības vide. Mazliet apskaužu Kunglu. Bet katrs jau pats savas laimes kalējs.

Žonglēšana starp darbu un nedarbu ir kļuvusi par ikdienu. Diena un nediena kļuvusi par tādu kā darbu/profesiju.

Paralēli lekcijām, ko pasniedzu, un praktiskajiem darbiem, ir arī lekcijas, ko apmeklēju. Tāds sīkums, un tomēr traucē strādāt…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: