Žigulis, pirts un vispār Pozitīvi.

Diena[0]:

Tātad paliku pie tā, ka vakarā naski ritēju uz Rīgu, lai vēl sagatavotos rīta videokonferencei ar Franciju, varbūt aizbrauktu līdz zaļajam golfiņam atvadīties un pēc tam uz ballīti.

Ierados, saparkojos, ar Ritenīti izvērtējām nesen atklāto kaimiņu Žiguli- tīri labs. Une clope. Kūka un lašmaizītes. Jā- kas par lašmaizītēm. Īstenībā arī iepriekšējā ierakstā nedrīkstēja nepieminēt lašmaizītes. Bet visu jau arī nevar pateikt… un nevajag arī.

Diena[1]:

Vārdu sakot rīts bija produktīvs- videokonference nenotika, līdz golfiņam netiku, bet vismaz pagulēju un kaķus padzenāju. Ceļš uz +balīti var sākties- garlaikoties nolēmām ar Rimšu reizē, jo kā zināms vienlaicīga garlaikošanās ir foršāka nekā paralēla atsevišķa garlaikošanās.

Pievienojas Ritenīc, terase pie Citas ģelas. Tad atpakaļ uz starta līnijas, ekskursija pa Kamčatkas vulkāniem, pēc tam ekskursija par LU biol.fak. Satiekam Ievu un esam pilnā sastāvā.

Dodamies plašajās Rīgas ielās, izbaudām jauku satiksmes plūsmu. Paspēju veikt arī misiju “Iemet kastē pastu”, vienības Alfa apkārtnē.

Viena kraislera dēļ paliku ritenītim vienu Brenguli parādā, bet Apelsīnā, kur iepirkāmies, bija tieši iespēja tādus iegādāt… Sagadīšanās? Var jau būt. Bet tieši Apelsīnā man beidzot atradās atbilde uz slaveno jautājumu: Vai iespējama lielākā un mazākā puse. Vispār jūtu ka mana Positivus pasākuma laika laulene mani iedvesmoja uz visādiem jaunatklājumiem un atklāsmēm. Paldies par to!

Atrodam vietu, kur sarunāts palikt. Pils. Ar lielu akmeni, uz kura paēst, pirtiņu, kurā atstāt mantas un vispār- ideāli- vienīgi ik pa laikam vajag aiziet tālajās dobītēs paravēt.

Protams iestiprinājāmies ar reņģēm un mohito:

Pēc tam ar trešo no manām trīs dzimšanas dienas kūkām (vismaz cik es zinu). Ar lidojošajām avenēm un mellenēm.

Vispār kompānija izcēlās ar viennozīmī ne IT kompānijai raksturīgu dzimuma sadalījumu, bet tā kā nebija vēlme runāt ne par traktoriem, ne ieročiem, ne urbjiem, tad uzskatu, ka viss ļoti veiksmīgi. Arī ja būtu bijusi tāda vēlme… 😀

Šeit ģimenes bilde:

Pēc kārtīgas iestiprināšanās dodamies uz Positivus (vēl paspējām pārdot vienu biļeti). Māriņa tiek iekšā kā VIP jo viņa ir VIP!!!

Tātad par pašu pasākumu:

#1: nebiju sagatavojies tik cītīgi kā 2009 gadā, kad Oto bija iedevis īso muzikālo ieskatu Positivus mākslinieku daiļradē.

#2: Nezinu vai tā bija arī pagājušo gad, bet šogad vairākās vietās bija manāmas priekšrocības Tele2 lietotājiem (piemēram Tele2 lounge vai arī atsevišķa loža pie lielās Tele2 skatuves). Bet tā laikam normāla festivāla evolūcija tāpat kā  VIP ložas.

Šī ir Instrumentu skatuve – man patika gaismas:

Instrumentos īstenībā biju nedaudz vīlies, bet tā laikam paša vaina, jo aktīvi nesekoju viņu jaunākajai daiļradei, kas man sirdij mazāktuva kā vecie gabali. Tad vēl uz Iļģu pēdējām dziesmām trāpījām. Feini!

Pēc tam kā negaidīts trieciens man nāca King Charles: soma pie zemes, jaka somā un mūzika skrien cauri ķermenim kā elektrība. Patiešām patika! Viņš arī ar Mamfordiem spēlējis kopā. Tā vajadzētu Mamfordus dabūt uz nākamo Positivus!

Paliekot līdz pēdējām karaļa dziesmām turpinājām ar iebiezinātā piena saldajiem Keane. Mainīgiem panākumiem, bet sirdi iekustināja.

Triecientempā (tā vismaz tagad liekas, atskatoties uz laika plānojumu, bet uz vietas tā nelikās) vēl uz Astronaut pēdējām dziesmām un tad jau pa teritoriju, DJ skatuvēm un drīz diena arī beidzas. Kāds jau ātri dodas uz telti, kāds vēl paliek, bet kāds ierodas vēlu.

Pēc tam miegs.

Diena[2]:

Nākamajā rītā – bagātīgi klāts minētais galds- paldies meitenēm!! Mazliet ČP ar manu kūku, bet visu jau arī nevar gribēt…

Kamēr vēl svaigi spēki, nolēmām pakāpelēt pa sienām:

 

 

Un pēc tam naski naski uz SkyForger. Kā zināms SkyForger šogad tika iedalīts dienas laiks (bet lielā skatuve). Arnolds un Miks protams bija tikuši pie īpašiem aliem un Latviešu folklora specifiskā apdarē drīkstēja skanēt…

Ewert and The Two Dragons – paldies Elīnai par ieteikumu- nenožēloju laiku, ko tur pavadīju! Lietus un dubļi, bet  īkšķīši augšā:

Pēc tam nāca mazais pasākuma piedzīvojums (katrā tāds ir). Respektīvi mana nu jau diezgan vecā telts izvalkāta un gumijas izdilušas. Ar meitenēm amzieri dzenot  protams pārāk nepiefiksēju ka telts virsa nav pilnībā nostiepta. Ierodoties otrās dienas pēcpusdienā secinājām, ka telts un daži guļammaisi ir slapjāki nekā nepieciešams. Viss veiksmīgi tika izžauts un no viena no Subaru dvīņiem izņemtas rezerves mantas- guļammaisi, teltis. Vēl arī putnologu ieva palīdzēja ar savu artavu. Vārdu sakot, auti nomainīti, ietējojām (bildē) un var dancāt tālāk.

No tējotājiem pārgājām uz RedBull skatuves auditorijas tēliem:

Kā arī vismaz viena plankinga bilde ar tēti un auklītēm:

Es pirms Fotošopa (Kaspars prot rīkoties ar fotošopu):

Biju uz Native Beauty Band– patika (diemžēl nebiju uz Damien Rice– biju tikai uz pēdējām 10 minūtēm garāmejot. Starp citu, nupat uzzināju, ka viņam slepens koncerts bijis Rīgā 1dien. Jauki.).

Native Beauty Band- gan Baibīc turēja līmeni dodot pa stīgām, gan dziedātāja spēlēja uz mūsu stīgām.

Un visu skaisti noslēdza pēdējie hedlaineri – Manic Street Preachers – viss dubļos (izrādās (arī loģiski), ka zem Tele2 skatuves oriģināli ir futbola laukums), tumšs un mazliet līst lietus, bet cilvēki dejo, izbauda, uzņem enerģiju! Es ieteiktu rīkotājiem apdomāt iespēju par cieto plākšņu ar dinamo tehnoloģiju izvietošanu. Varbūt var kādu lieku kilovatu no gaismām ietaupīt… 🙂

Pēc šī koncerta sāka līt spēcīgāk tā ka ēdienu telts bija ļoti apmeklēta- paspēju, rindu stāvot, izstāvēt vēl citu rindu un dabūt dubulto šašliku porciju parastās vietā- paldies pārdevējai par pretimnākšanu un Ritenītim par pamanīšanu, ka šašliki auksti. Pēc saņemšanās un vairākiem mēģinājumiem, gājām klausīties tikai Mācītājs on acid – nav manā gaumē.

Pa mājām. Pa migām. Miegs.

Diena[3]:

Un šeit es jau pēc fotošopa (sporta t-krekls, sporta mati):

Prombraucot uz lielā akmens (ticiet man, tur apakšā ir akmens, tas nav fotošops):

Kopbildē (diemžēl fotogrāfe iedeva nepareizo no abām bildēm) redzams mūsu superansamblis. Mans piedāvājums nosaukumam: “Masters of disasters“. Vēl tikai pārējo piekrišana par nosaukumu jādabū un tad jau varam nākamajam Positivus gatavoties.

Pieminot 9gag, ko neesmu lasījis jau kādu mēnesi, lūk jums kartupelis par pacietību: