Mierīga nedēļas nogale.

Izmantoju savas pamattiesības un divām brīvdienām mēnesī un mazliet paceļoju.

Pirmā pietura- Luksemburga un Stenzele.

Marija sagaidīja ar gardumiem un neapšaubāmi garšīgu keksu:

The kekss

The kekss

Pēc tam secināju, ka mums ar Vairu bija gana daudz kopīgi interesējošu tematu, tad nu ceļš uz mājām tika krietni saīstināts. Uzzināju arī tomātu un cukura receptes saknes. Vispār diezgan ground-breaking conversation

Lidostā Vairu sagaida Jānis un negaidītā kārtā tur esmu arī es. Sarunas pie vakariņu zupas “Tikai karotēs” un šķērsojot Vanšu tiltu mūsu ceļi atkal šķiras.

Satieku Ievu un Agnesi, noskatamies salūtu- laikam Girikam smēķis nokrita un daļa no 18. novembra salūta uzgāja gaisā par godu manai atbraukšanai. Jauki pavadīts vakars, potenciāla pirts tuvā nākotnē un vilciena nokavēšana gandrīz divas reizes.

Pelnrušķītes režīmā ierodos pie Džima un tūlīt eju gulēt… Ka tik ne arī… Parunājam. Parunājam vēl. Džims ir vnk DAUDZ ko paspējis izdarīt un pieredzēt. Gūstu nelielu ieskatu interneta cenzūrā. Baltkrievijā piemēram šo manis uzrakstīto nevarētu izlasīt. Un ne tāpēc, ka viņi nerunā Latviski. Drīzāk tāpēc, ka viņiem pa lielam pieejams tikai iekšējais internets… Good job! Bet jā- pagaidām izskatās, ka Džims programmē uz nebēdu un ar plus mīnus pilnu jaudu, kamēr es sēņoju un kasu… teiksim ausi. Bet tas tikai motivē strādāt… Nakts gan ir gara, bet nu jau tā ir gandrīz pusē, tāpēc jāliekas uz auss, lai rīt neesmu pilnīgs marinēts gurķis.

Ceļš uz mājām. Putekļiem klāts un balts. Vai arī dubļains un lietains? Gadās visādi. Seeing friends, shaking hands, saying “How do you do?”. Apstaigāju teritoriju. Pagremdējos domās. Kārtīgi paēdu. Salaboju pāris informātikas problēmas… Paēdu vēlreiz. Piekrāmēju somu un esmu gatavs doties tālāk. Somas kārtošana uzjumdīja daudz viskaut kā (un brīnumainā kārtā putekļi nebija šo lietu skaitā). Somas saturam vēl tiek pievienots kārtīgs apjoms mammas pagatavoto cukāžu un marmelāžu, bet līdz FR izdzīvos tikai daļa…

Mazliet miega busā. Tālākais ceļš mani ved uz 30 minūšu logu Rīgas autoostā… Atmiņas par veciem laikiem. Te prasās cits stāsts par atcerēšanos un aizmiršanu. Tālāk autobuss uz vietu, uz kuru retais brauc ar autobusu. Aizmigt īsti nedrīkst, jo mana pietura nav galapietura. Izrādās, ka mana pietura vispār ir grūti klasificējama kā pietura… Bet vakars ir lielisks un Robis ar Ievu parūpējas par lielisku lazanju un vēl lieliskāku vakaru. Tekken biju spēlējis vienu reizi mūžā spēļu automātā Kuldīgā pa kreisi no veikala “Līva” kopā ar Ilmāru un vēl kādu (arī manai atmiņai ir robežas). Tas bija kaut kad 6.-8. klasē. Informātikas olimpiāde Kuldīgā un brīvais laiks pēc tās… Šoreiz pieejam lietai ar lielāku vērienu. Notiek čempionāta cienīgas cīņas. Koki pret kaķēniem. Fejas pret muskuļkalniem. Viss ievelkas un ap 4iem naktī tiek noskaidrots uzvarētājs. Uzvarēja draudzība… Yeah right… It kā kaut kas tāds būtu iespējams Tekken spēlē… Lai vai kā- atklājām pārsimts kombositienus un mans īkšķis visu nākamo dienu lika manīt, ka nav apmierināts ar manu vakara izklaides izvēli. Bet viņam nav teikšana, viņš ir tikai pirksts…

Lieki teikt, ka tikai no rīta iedomājos “pag, vai tad mums nebija paredzēta pirts (?)” Man šķiet, ka to iedomājos vilcienā uz Rīgu….

Dodos uz sarunāto tikšanos brīfingam par gada pasākumu- Ritenīša dienu. Diena iesākas IndexCafe ar krietnu devu “pamošanās receptes”. Lieliska vieta, kur būt. Un jā- piedod man, Tulk, ka nosaucu Tevi par idiotu- es apjuku Māriņas telefonsarunklātbūtnē. Tu zini, ka uzskatu Tevi par ļoti inteliģentu būtni. Pēc tam apskatījām nedaudz no bruņotajiem spēkiem, kam komplektā nāca patiesi novērtētie skaidrojumi no “iekšējā cilvēka”.

Pam pa ram... Tu dū.

Pam pa ram… Tu dū.

Ņemot vērā to, ka mani mokasīni liek manīt, ka ārā vairs nav vasara, dodamies atkal iestiprināties IndexCafe. Izrādās arī ēst tur var dabūt diezgan kreptīgi. Un izrādās, vai nu nepietiekamais miegs, vai ceļošana, bet mana apetīte bija apmierināma ar vienu porciju kaut kā. Gadās.

Pastaiga pa Vecrīgu un karstvīns ar Vio iesilda mani lāpu gājienam. Izrādās, ka netīšām visādi ļaudis ir Rīgā, bet neviens nav uz vietas. Jau domāju, ka šogad izlaidīšu zināma mēroga tradīciju. Un tomēr arī Milzim gribas doties gājienā un beigās mums piebiedrojas arī Irēnīte-jau kāds laiks kopš esam ar māsīcu apmeklējuši kādu pasākumu. Lai vai kā, visi ir gatavi:

Milzis

Milzis

m m 2 p m

m m 2 p m

Gājiens sākumā gan mazliet atgādināja KKK sanāksmi:

KKK

KKK

Bet tas lāpu dēļ. Viss bija skaisti un domāju cauri gadiem mēģināt šo tradīciju turpināt.

Tālāk kopā ar māsīcu dodamies uz vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc pirms ilga laika izvēlēta tieši šī nedēļas nogale. Tikšanās ar pirms gada satiktiem nepazīstamiem cilvēkiem, kuri ierosināja satikties tajā pašā vietā, tajā pašā laikā, tikai gadu vēlāk. Es savu pusi izpildīju. Un ja nebūtu viņu, tad droši vien nebūtu piedzīvojis neko no visa tā lieliskā, ko pašlaik aprakstu, papildus tam, nebūtu arī iemācījis savai māsīcai spēlēt Go.

Satiekam Māri un Arnoldu. Salūts. Iespējams būtu bijis labāks, ja Vanšu tilta gaismas nebūtu izgaismojušas Vanšu tiltu. Bet bija skaisti!

Satiekam Elīnu, Inetu, Māriņu un dodamies ceļā, pretī piedzīvojumiem, uz ballītēm.

5 minūtes vēlāk dodamies prom no ballītēm, jo esam pārāk svarīgi (un arī tāpēc, ka viss pārbāzts), bet glābiņš rodas. Glābiņš ar nosaukumu IndexCafe.

Trīs lietas labas lietas!

Videosarunas par lietām, vietām un cilvēkiem. Salātu bļoda un kā naglai uz galvas trāpīta dzimšanas dienas vēlēšanās. Galu galā šo iestādi paredzu apmeklēt atkal.😉

Tajā vakarā bija mana pirmā reize. Tas ir kaut kas īpašs. Dzert vīnu no šotiņiem un skatīties ziņas.

Nedēļas nogale lēnām izskan, bet zinu, ka atpakaļceļš būs garāks. Nākamais rīts tiek aizvadīts iepērkot Latvijas labumus, ko sabāzt aiz jostas, kad šķērsošu robežu. Juljēnam un Polam arī tika pa Latviešu aliņam.  Mazliet loģistikas un viss salikts somā, divas purvu bridējas pavada mani uz lidostu un tālāk esmu pats par sevi. Tā ir tāda dīvaina sajūta, kad pēkšņi atkal esi viens. Un jo jaukāk ir kopā ar citiem, jo skaudrāka ir vienatnes apziņa.

Lidojums uz CRL- guļu vai lasu “Rietumu frontē bez pārmaiņām”. Nopirku arī jaunāko Ģeo- būs lasāmviela.

Luksemburga- nolohojos ar vilcienu, būs jāpaliek Luxemburgā. Sastopu ātro palīdzību, kas kafetērijā savāc džeku, kas atrubījies- man šķiet, ka tur alkohols nebija iesaistīts. Un kautiņi arī. Lai vai kā, pēc pāris minūtēm ierodas Dārta ar savu draugu un kontrobandas čipsi maina īpašnieku. Tāpat arī mandarīns. Tikai otrā virzienā. Internacionālajā mītnē tieku sasildīts ar tēju ar balzāmu un steigšus dodos pie Marijas. Marija jau guļ, tāpēc dodos gulēt arī es. Pēdējais no rītiem, kad ceļos tik agri, bet biju gana agri augšā, lai laikā ierastos uz savu darbu Nancy. Pašuzsitiens sev pa plecu.

Vēl pāris mirkļi un esmu darbā, bet tas jau ir cits stāsts…

Vai arī jūsu nedēļas nogale bija tik pat mierīga?

A+
Petit bonhomme.

P.S. Nupat nolēmu ieviest jaunu vārdu- “mazmiegs” tas ir tad, kad nesanāk daudz gulēt. Nevis gadījumi, kad neguli nemaz, bet tie, kad tomēr guli ievērojami maz.

Birkas: , , , ,

4 Atbildes to “Mierīga nedēļas nogale.”

  1. Agnese Pastare Says:

    laba nedēļas nogale.. netieši satikāmies lāpu gājienā😀

  2. TRNSLTR Says:

    Hahahah, Tu mani nosauci par idiotu? Acīmredzot tas mani tik ļoti aizskāra, ka es pat nepamanīju😀

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: