Pēdējais viskautkas…

Pēdējais ir tāds dīvains vārds…

Biju pēdējajās pusdienās ar mūsu pierasto kompāniju (pirms manas došanās mājup). Savācu mantas. Biju pēdējo reizi izmazgāt veļu- tā arī nesatiku Eve- laikam viņa savu veļas mašīnu salaboja. Aizvedu Trapiem fr.val. grāmatas, beigās atstāju pie Valērijas. Pēdējo reizi redzēju daudz cilvēku. Ne nu gluži tā, ka viņi visi tuvi man būtu- drīzāk dīvaina sajūta, kad esi ar kādu ilgstoši strādājis turpat blakus, ēdis reizē un tad vienā dienā tā vienkārši vairs neredzaties. Daudz vis kaut kā pēdējā man šajās nedēļās bijis. Maģistrantūra pabeigta  – vēl Lienei pēdējā atskaite jānosūta. Doktorantūra nokārtota vēl jāsadabū dzīves vieta…😉

Ejot mājās bija tāda pārfutūriska sajūta- vējš gāza no kājām, ausīs skanēja jau atklausīta mūzika- tā laikam bija pēdējā reize, kad klausos to visu kopā, jo jānomaina mūzikas sortiments.

Pēdējo reizi satiku savu pavasara romanci.

Bet mēs jau vienmēr darām visu pēdējo reizi. Līdz nākamajai reizei, kura tad ir jaunā pēdējā.

A+
Petit Bonhomme

P.S. Šis semestris Francijā nu ir izskanējis…

 

Birkas: ,

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: