Amēlija un citi zvēri.

Nupat noskatījos Amēliju (kāda 3-4 reize, bet reizi gadā jau var)… Ārā jau tumšs. Kopš piekdienas “krik” jau varu pi/2 steradiānos pakustināt savu kaklu…
Skanot filmas izskaņas mūzikai, atvēru logu, paraudzījos uz Nancy. Skaista naktī. Bet zinu, cik skaistas var būt pilsētas naktī, kad esi iemīlējies- tā jau ir cita līga… Lai vai kā, sajutu vēso gaisu, paraudzījos uz Nancy no pakalnes, ieraudzīju kaimiņus, kas spēlē kaut ko ļoti līdzīgu mūsdienu Mario un stāvu augstāk ģimeni, kas klāj vakariņu galdu. Ieraudzīju siltā gaisa mākoni, ko radīja mana nopūta, apsēdos un uzrakstīju šo. Nedēļas nogale būs tūlīt beigusies un ar nākamo elpas vilcienu varēšu skriet cauri nākamajai nedēļai.

Birkas: , ,

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: