Pirmā.

Šīs dienas populārākais jautājums: kā ceļš?

Atbilde:

Piecēlos 9:30. (pusstundu pēc plānotā).

Duša, Autobuss, Lidosta (pa ceļam iepazīstos ar divām dāmām no Belgradas, kas cenšas pagūt uzlidmašīnu);

Nolohojos lidostā un stāvēju nepareizā rindā (ir vērtīgi nestāvēt garajā rindā ja reiz tev ir online check-in).

Lidmašīna- skaļa izlutināta krievu meitene aiz manis, divi veci ļaudis pa kreisi, īpaši biznesa klases pasažieri priekšā un skaistums aiz loga pa labi. Nogulēju lielāko daļu.

Paldies Andrim par norādēm tālākajā ceļā.

Vilciens. Atrodu vietu, nopērku biļeti, pārbaudu, vai īstais vilciens, gaidu pieturas.

Autobuss. Ar autobusu grūtāk- viltīgi paslēpta biļešu kase.

Guesthouse. Ierodos laikā, lai vēl varētu saņemt atslēgu. Dodos uz istabu. Iepazīstos ar džeku no Vankūveras- Karlu. Pirmās lietas, ko izdaru istabā- novelku jaku, nomainu bikses pret šortiem un ieziešos ar pretiedeguma krēmu. Ir ap 25 grādiem.
Labi, ka Andris bija iedevis institūtā strādājoša latvieša numuru. Izrādās Rade mani gaidīja tikai rītdien. Satiekamies un Rade izstāsta lielu daļu no formalitātēm. Man ir iekšējais telefons un rīt laikam būs arī velosipēds.

Pusdienvakariņas. Mans parastais nakts plāns tiek izjaukts jau vairākas dienas (un es to nepārdzīvoju- nāksies pierast). Diena gara un nolēmu neiet uz tālo veikalu pēc pārtikas, bet paēst turpat kafejnīcā. Rade ar savu dēlēnu arī vakariņoja, tad nu uzzināju nedaudz sīkāk par darāmajiem darbiem tur.

COOP. Gaidīju industriālu ainavu institūtā, bet negaidīju, ka gājiens uz supermārketu ir caur diviem mežiem. Pēc sarežģīta apraksta no Rades, veiksmīgi nokļūstu uz ~2-3km attālo veikalu un iepērku kaut kādu pārtiku.

Galda teniss. Atgriežoties piezvanu Andra bijušajam istabas biedram un pēc pāris minūtēm attopos galda tenisa mačā, ko vienlaicīgi spēlē 10 cilvēki. 5 no viņiem francūži.

Vakariņas. Ar viņiem (francūžiem) arī pēc tam aizgājām taisīt vakariņas. Vairāk parunāju ar Mylene Citerne (rakstu vairāk tāpēc, lai pašam paliek prātā vārdi) un Baptiste. Karl no Armēnijas(laikam) liekas reāli “citādāks”.

Duša. Ir tikai vairākas uz stāvu, bet neesam daudz cilvēku. Vajag iegādāties čības.

Maks. Dienas beigās palikuši dokumenti, ko sarakstīt, bet maka nav. Izmeklēju visas kabatas. Pēdējā reize, kad atceros viņu redzējis- pie galda tenisa galda, kad iztukšoju kabatas, lai vieglāk spēlēt. Kāds idiots… Nais- pirmā diena un esmu pazaudējis maku ar 2 bankas kartēm, tiesībām un skaidro naudu. Jau vilku jaku, lai izmisumā dotos uz galda tenisa vietu, kad nolēmu vēl apskatīties pārtikas maisiņos, kur, starp Latvijas marcipāniem eleganti bija novietojies arī mans maks. Dienas mistika. Laikam nogurums.

Skype. Paralēli vairāki cilvēki ar mani paspēja sazināties.

Pirmā diena. Vēl palikušas 92 dienas. Diez, ko paspēšu sadarīt. (?)

Birkas: ,

4 Atbildes to “Pirmā.”

  1. Liiiiiva Says:

    Kā Tu drīkstēji aizdoties uz tik ilgu laiku bez saskriešanās ar mani? :p
    Es drīz būšu aizmirsusi kā Tu izskaties!

  2. Baiba Says:

    Vairi, dzīve Šveicē, meža vidū izklausās superforši

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: