09.09.12. XIV Laurent

Šodien pamodos ap pusdivpadsmitiem. Galva jorpojām viegli sāp. Laikam pamodos no īsziņas, jo bija atnākušas veselas divas. Viena no Laurent- puiša, kas bija atbraucis uz Ventspili, uz Irbeni apmaiņā. Tikai izskatās, ka viņš neko daudz vairāk par lingvistisko treniņu apguvis tā arī nav(vismaz viņa paša vārdiem runājot). Žēl… Lai nu kā sarunājām satikties 3os. Paēdu brokastis (arī jānis bija pamodies tikai pusdienlaikā). Pēc tam sāku mācīties un palasīju vienu no PDF’iem, kurus dabūju no Radu. Jau pēc brīža pienāca laiks un devos pie Laurent. Tikāmies pie Stanislas place. Tas ir tāds kā Laimas pulkstenis Rīgā- tikšanās vietu mainīt nedrīkst. Satikāmies un viņš man parādīja šo to no apkārtnes, ko nebiju vēl paspējis izpētīt. + Lieliski elektronikas  un grāmatu un visādi citādi pilnvērtīgu veikalu pašā pilsētas centrā. + Viņam ir laba humora izjūta, respektīvi daudzās jomās sakrīt ar manējo. Viņš parādīja vietu (6*), kur iespējams par 3,9 naudiņām iegādāties normāla izmēra sendviču, bet par 4,5 tik lielu, ka es pat iedomāties nevaru. Nevaru iedomāties tāpēc, ka paņēmu mazo, domādams, ka tas ir lielais un knapi apēdu. Pēc tam apciemojām Budonvillas rezidenci. Galvas sāpes lēnām ir mitējušās. Tikai tad, ja strauji pakustinu galvu. Pēc tam pie Laurent. Viņš man parādīja savu dzīvesvietu. Kopā izdomājām, ko nepieciešams pildīt kādās anketās un kādi dati vēl nepieciešami. Pāris dienas atpakaļ mani pārsteidza fakts, ka viņiem skolēniem katru gadu jāiziet cauri veselai kaudzei ar birokrātiju, lai tiktu pie mācībām. Lai nu kā-visu izskatījām, atpakaļceļā domāju pievienoties Allai un viņas čomam/draugam/paziņam/watewa, bet tā kā viņi plānoja vai nu palikt svinību vietā pa nakti vai arī atgriezties vēlu, es kā kārtīga pelnrušķīte, devos mājās pirms pusnakts.
Tik dīvaini, cik daudz var uzzināt par citu tautu kultūrām, paradumiem, dzīvi un tradīcijām. Kaut vai par to, ka citi bērnībā skatījās, kā kamieļus ved pārdot, pārliecās pār piekabes malu, attapās 10-15 cm no kamieļa mutes un teju teju izvairijās no liela siekalu šāviņa. Tā ir bijusi pavisam cita bērnība. Un viņiem mūsējā pilnīgi noteikti liekas pavisam dīvaina un neparasta…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: