If you know what I mean…

Going back to my sweet sweet wall… She really understands me. She lets me to touch her… All day long. Never has headache. But I need to share her with others… nothing/nobody is perfect…

GPS prepared, today’s plan- climbing+ laundry.

See you later.

Labots

LABOTS

Piezīme sev- ja neesi pārliecināts- pārlasi visu cītīgi divreiz…

Neuzmanīgi lasīju ziņas… Paldies Ievai K, kas norādīja uz kļūdu… Minētās preces paredzētas tirgošanai (ievedot Latvijā)

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/410103-biju_spiests_pamest_latviju

Mani piesaistīja šis teikums: “Kārsavietis uzskata, ka būtu jāmaina likums, kas būtiski ierobežo latgaliešu iespējas Latvijā ievest lētāku alkoholu, cigaretes un degvielu, tādā veidā ļaujot izdzīvot.”

 

Nepopulārs viedoklis…

Pirmkārt- šodien, 8. martā bija īpaša diena. Tā bija mana darba vadītāja dzimšanas diena. Tā kā man ir piekļuve institūta darbinieku dzimšanas dienu sarakstam (IT stuff), tad nolēmu viņu apsveikt. Viņš bija apmulsis un patiesi pārsteigts/priecīgs. Made my day.

Vēl šodien, 8. martā, bija īpaša diena, jo 8. marts ir sieviešu diena. Nolēmu uzdāvināt visām manām sievietēm visā pasaulē puķes. Sapratu, ka man nav pietiekoši daudz naudas un laika pasta pakalpojumiem  (un tā kā es jau 2 mēnešus neveiksmīgi mēģinu saņemt mazu SIM karti, tad vēl jo vairāk)… Atradu risinājumu, kas man likās pieņemams, bet diemžēl varēju to īstenot tikai pēc atgriešanās mājās (dzīvoklī).

Tātad: Visām manas dzīves sievietēm (jo sevišķi māsai un mammai)- jūs zināt, ka es jūs apbrīnoju. Cieniet manu apbrīnu un pieņemiet kādu no šiem ziediem:

The Mona Lisa

Manas dzīves sievietes zin, ka es par viņām piedomāju ne tikai sieviešu/Valentīna dienā… kalendārā ir vēl daži datumi… apmēram vēl 354…

Francijā šos svētkus neatzīmē. Krievijā tā ir brīvdiena. Brīvdiena gan atņem iespēju darba kolēģiem izpausties ar puķu kalniem…. Puķes laikam ir arī 90% no burvīgās vīriešu mākslas apburt sievieti, likt viņai justies īpašai.

Nupat netīšām uzdūros šim rakstam : http://burtkoki.wordpress.com/2012/03/08/ko-grib-sieviete/ … Feministiski noskaņotās sievietes var droši veltīt laiku, izlasīt, noskatīties video.

Šajā vietā es droši vien zaudēšu lielāko daļu šīs vietnes apmeklētāju (ko varēšu novērtēt pēc nākamā mēneša statistikas), jo tālāk seko tēma, kam par godu arī virsraksts…

Minētajā blogā raksts bija par to, ka visi producenti un režisori ir lielākoties vīrieši un tāpēc filmās nav attēlotas smalkās sievišķīgās nianses. Dooh!! (šeit 12f mani var iedomāties ar L formā saliektiem pirkstiem triecot roku pret pieri)… Bet risinājums ir – taisīt vairāk filmas par sievietēm… By men… Seriously? Tagad džeki ņems un aprakstīs visu kā ir. Nākamsezon jau mācēsim aprakstīsim, cik neciešamas ir menstruālās sāpes, bet vēl pēc gada būs dokumentālā filma, kurā  vīrieši aprakstīs, cik lieliski ir izbaudīt vairākkārtēju orgasmu (kas ar atsevišķiem izņēmumiem ir meiteņu priekšrocība)…

Ko es ar to gribēju pateikt- Lai būtu filmas, kurās ticami attēlotas sievietes, tās ir jāveido sievietēm. Pat filmas par vīriešiem. Un nevis jāsūdzas par to, ka džekiem vajadzētu labāk saprast sievietes.

Tālāk- 8. marts sākotnēji (izlabojiet mani, ja maldos, bet neesiet pārāk nežēlīgi) bija starptautiskā strādājošo sieviešu diena. Kaut kur parādījās cīņa par tiesībām, kaut kur parādījās vēl kaut kas.

Šeit nedaudz atgriezīšos pie tēmas “Ko grib sieviete?”. Sākotnēji sauklis “būt adekvāti/objektīvi novērtētai” skan ļoti jauki. Bet šeit mazliet apstāsimies un padomāsim. Vai objektīvi novērtēta šajā kontekstā nozīmē “apkārtējo attieksme nemainās atkarībā no mana dzimuma”?

Tādā gadījumā mums jāaizmirst ziedu dāvināšana.  Es piemēram vīriešu dienā nesaņēmu nevienu apsveikumu/ziedu- ne virtuālu ne “dzīvajā”. Un šeit daudzas sievietes saka- “Ha- tas ir tikai tiem, kas bija armijā/flotē”. Tas nozīmē, ka es nedrīkstu apsveikt sievietes, kuras nestrādā un necīnās par sieviešu tiesībām? Un vispār es runāju par 19.novembri.  (http://en.wikipedia.org/wiki/International_Men%27s_Day)

Mums sen atpakaļ bija diskusija par “vienlīdzība” un “līdztiesība”.

Es ticu, ka sievietes negrib justies tā, it kā pret viņām attiektos sliktāk tikai dzimuma dēļ (kas joprojām bieži notiek).

Bet es ticu arī, ka sievietes negrib justies tā, it kā viņas nebūtu sievietes, zaudētu spēju būt īpašām.

Es ticu, ka sievietes negrib zaudēt spēju ieiet bārā ar vienu latu ieejai, pavadīt visu nakti džeku sabiedrībā, saņemot piedāvājumus dažādiem dzērieniem un ne tikai.

Es ticu, ka ļoti daudzi vīrieši gribētu iegūt šādu spēju (bārs, nakts meiteņu pavadībā, dzērieni par brīvu, ballīte)

Es ticu, ka sievietes negrib, lai džeki noskatās, kā viņas stiepj smagu urnu/kasti/etc. un nepiedāvā palīdzēt. (jā jā- visi apšauba tavas spējas, kad piedāvā palīdzēt. Bet pamēģiniet nepiedāvāt- par sevi visādas lietas dzirdēsiet… Šeit džekiem jādomā par alternatīvajām izmaksām.) Šādi var turpināt bezgalīgi… Viena lieta, ko vajadzēja pieminēt- relišeri…

Tiem, kas izturēja: īss kopsavilkums:
Ir lietas, ko sievietes/vīrieši gribēs patūrēt kā priekšrocības. Kamēr tādas eksistēs, tikmēr nebūs “vienlīdzības”. Tāpat kā operētājsistēmās- nav tā, ka viena ir labāka- katrai ir savas priekšrocības un savi trūkumi.

Ja apturēs ceļu policija, sieviete nemēģinās pa-pacanski izstāstīt, kā viss notika, kā viņa netraucēja satiksmi utt.

Ja apturēs ceļu policija, vīrietis nesāks raudāt, nesāks vieglu flirtu

Un šeit es piemēram pieņemu, ka ceļu policists būs džeks. Ak es!  Bet varbūt tomēr labi ņemot vērā visas tās h**ņas, kas var noiet greizi. Varbūt tomēr labi- es tiešām negribu piedzīvot to dienu,

kad ugunsdzēsējos būs vienādā sastāvā abi dzimumi,

kad olimpiskās spēlēs visās disciplīnās visi sacentīsies kopā,

kad sievietes un vīrieši lietos tos pašus relišerus (auskarus, smaržas, papēži, apakšveļa)…

Mēs ar puišiem mēdzam runāt par P&P, bet mēs esam arī gatavi saņemt greizi nogājušu salūta lādiņu jūsu vietā. Man tas liekas kaut kā -tā burvīgi.

Bet ko gan es saprotu.

 

Man ir ritenis, un vēl viens. Un rāmis.

Lucie in the sky with diamonds….

Bītlu dziesma skan šovakar manā radiokastē…

Nupat atgiezos no klinšu sienas:

Pirmie trīs šīvakara izbraucieni ar riteni

8.92 km+3.2km+1.97km=14.09km     pa XY asi

146m +78m+116m=340 m elevation gain (skaitot tikai pārvarētos metrus pretēji gravitācijas virzienam Z ass virzienā).

Uzzināju kā sauc to meiteni, kas man palīdzēja ar casa-block karti- tāpēc arī bītlu dziesma manā radiokastē HP Pavilion…

Café des langues- man ir jāiemanās ēst veselīgāk, savādāk mana izskatīgā sešpaka slēpjas zem vasaras mišelina… working on it…

Rīt no rīta, atkarībā no garastāvokļa pamēģināšu nonākt institūtā pa meža ceļu…

will see…

 

 

info no mājām {atradu melnrakstos…}

{izlasīju un nogrimu atmiņās…}

esmu mājās… Šodien darbojāmies ap bitēm… Tagad apsēdos pie datora un secināju, ka kompītis labs, bet darbojas lēni… iespējams tāpēc, ka cietais disks ir pilns… iespējmas tāpēc, ka uz 2,6GHz ir tikai 512 MB RAM…

iztīrīju putekļus, bet tas nedeva pilnīgi nekādu efektu… laikam arī pūš tāpēc, ka tagad visapkārt karsts…

varētu būt, ka tuvākās dienās uz manu zibenīgi izsludinātos iespēju ierasties uz DAN2010 iesildīšanās pasākumu (liepziedu lasīšanu) neviens tā arī neieradīsies, bet ej nu tu sazin… katrā gadījumā līdz vēlākam…

Vairis

Nedēļa: Escalade

Lai nestrādātu, ātri rakstu blogu…

Iepazinos ar Emilie, kura nomainīja mani uz bloka, kamēr es viņu uz sienas.

Iepazinos ar Valentin, kurš man palīdzēja ar manu pirmo zaļo trasi.

Iepazinos ar Nicolas, kurš man palīdzēja ar otro zaļo trasi.

Iepazinos ar Rūdolfu, kurš strādā casa-block… palīdzēja man ar atpūtas taktikas izvēli…

Gandrīz iepazinos ar to meiteni, kas man izgādāja semestra piekļuvi casa-block…

Alors on grimpe?

Alors on danse.

A+ (un šoreiz divejādi- gan kā pēdējo 7 dienu vērtējums, gan kā no fr. val.- “à plus tard”- paldies Ievai par ideju)

Petit bonhomme

Nedēļa: EEG un SEEG

Neliels ieskats manā darbā:

Pirmais uzmetums darba atvieglošanai:

GUI I

Pēc nelieliem papildinājumiem:

GUI II

es teicu “ieskats” nevis skaidrojums…

Skats uz manu plauktiņu… Me gusta!

Skats uz manu plauktiņu:

This year is gonna be a good good year!!

Šogad man ir iespēja apmeklēto kāzu skaitu palielināt par divām un vienlaicīgi trīskāršot… Bet ne jau skaitā ir būtība… Sirdij jau nevajag skaitu- tā paņem sev vienu, tā paņem sev vienu.

Un ja sirds paņēmusi šo vienu, tad ar to varu tikai apsveikt un padomāt par loģistiku, lai būtu klāt šajā burvīgajā brīdī…

 

Zinu, ka ieraksts plīst vai pušu no salkanuma, bet ko padarīs, vajag arī tādus (ja reiz ir vietā)….

 

Nedēļas nogale: CS un Escalade

Par nedēļu- vēl biju uz semināru pār mākslīgo intelektu- ja neskaita 4 cilvēkus, tad visi bija virs 40gadiem… interesants kontingents…

 

Nedēļas nogali pavadīju hostējot trīs ERASMUS studentus no Čehijas- Dominiku, Nikolu un Vašeku…

Mazliet pastaiga pa Nansī, dzīvnieciņi.

Pēc tam karaliskās vakariņas…

Apmaiņas studenti no Čehijas (studē Reims pilsētā)

Šeit var redzēt brokastis (laikam), bet vakariņas izskatījās un garšoja vēl labāk… Varēja manīt, ka manā virtuvē pārmaiņas pēc rušinās meitenes…

Nākamā diena- ekskursija pa Nansī… pāris jaunas vietas atklāju… Ar Dominikas palīdzību…

 

Pēc tam uz alpīnisma sienu… lēnā garā 4-5h un pieveicu savu pirmo zaļo trasi (dzeltens-oranžs-zaļš-zils-sarkans-balts-melns)…

Melnās trases ir tādas, kur džeki vienā pirkstā karājoties aizšūpojas no vienas piekares līdz citai… Lai tiktu līdz tādam līmenim, man katru dienu vajadzētu tur ierasties pāris gadus… Bet nu savi progresa rādītāji ir… tagad dzeltenās ir atslodzes trases nevis nebeidzamu dusmu pilnās trases…

Vakarā iesāku skatīties “Meitene ar pūķa tetovējumu”- bet Tīrsena versiju… Ja godīgi- man viņa patika labāk nekā jaunā… Varbūt vienīgi nedaudz par garu.. Lai gan skatoties tā nelikās, tā ka laikam jau bija, kā vajag….

No rīta pamodos vēli un devos atpakaļ uz alpīnisma sienu- mierīgajā seansā… Escalade/promenade (klinšu kāpšana/pastaiga no fr. val.) kā teica zāles pārzinis iepriekšējā vakarā… Satiku Emilie, kas mācās tur pat blakus medicīnas fakultātē un Nicolas, kura padomiem pateicoties spēju pieveikt vēl vienu zaļo trasi… tātad spēks man ir – jāattīsta tehnika…

Pēc tam vēl rituālizētā veļas mazgāšana un tad mājās lai secinātu, ka blogs sen nav rakstīts…

Tad nu esmu nonācis līdz šim punktam- šī vakara blogu sprints/maratons ir beidzies un uz brīdi atkal būs klusums….

A+

Petit bonhomme…

Nedēļa: Darbs, Marioung, Cafe des langues.

Šī nedēļa izcēlās ar nestrādājošu Matlab, sliktu noskaņojumu un joprojām neatsūtīto Free Sim karti.

Plus vēl Mariung dodas prom… Vakars bija patīkams, bet to pavadīja noskaņa, ka vēl viens mīļš cilvēks pamet Nansī…

Marioung

Vakara liderības Minikurmīša izpildījumā:

MiniTaupe indian

Liderības MiniTaupe+ balons... Kameras kā ķīniešiem...

————————–

Vēl viens jaunatklājums ceturtdienas vakariem: Cafe des langues: nāk cilvēki katru ceturtdienu, māca viens otram kādu valodu vai arī vienkārši runājas tajā valodā… daudz cilvēku, jautri, atvērti, patīkami.