Karte, 3 dienas, QQB, GeoCache un lidojošas rotējošās matricas.

Ievietoju karti, vairāk pašam, bet varbūt arī kādam citam interesanti, cik tālu esmu aizblandījies…

http://vajris.wordpress.com/villigen-psi/

Ieraksti, kā jau parasti, kļūs īsāki, kodolīgāki un varbūt vairāk par to kā jūtos nekā par to, ko daru. or NOT.

4dien, kā jau brīvdienā pa nakti noskatījos everybody wants to be Italian, un pēc tam no rīta braucām ar Marutu ogās. Ogas nedabūjām, bet bija laba pasēdēšana pie ne pārāk klusa baznīcas zvana.

Uzzināju, ka Villigen īstenībā izrunā kā Filigena. Sīkums, bet patīkami.

Vakarā sašuvu somu, noskatījos dokumentālu filmu par Sadamu Huseinu un Velnu kā arī Filmu, kas uzņemta laikā, kad Mels Gibsons vēl bija populārs ar savām lomām nevis dažādu veidu naida izpausmēm. Šoreiz skatoties drošsirdi filma ieguva pavisam citu gaismu. skatījos tumsā.

5dienā darbā izskatīju cauri vēl 200-300 rindiņas gandrīz nelasāma koda, nokomentēju un izmēģināju, vai viss strādā nejaušības dēļ, vai arī patiešām ir labi uztaisīts… Gadās mazliet no abiem. Man patīk ko daru, jo sirdī laikam tomēr esmu programmētājs.

Pēc tam devāmies uz Bādeni, izpētīt turienes pasīvās rekreatīvās atpūtas iespējas. Laikam nebijām ar pareizajiem pavadoņiem un nākamreiz lietas būs jāņem savās rokās…

6dien beidzot nonācu zemeņu laukā. Dabūjām zemenes. Atvadu ballītes ietvaros bija BBQ un bija paredzēta arī pārsteiguma kūka, bet Maarten pagatavoja kūku vakarā, kad atvadas bija jau notikušas, tāpēc arī beigās kūku veiksmīgi notiesājām. Krēms bija laps (tikai 25%tauku), bet nākamreiz būs jāmeklē kaut kur diētiskās zemenes.

Ik pa laikam noeju pagrabā uzlabot savu futbola skillu. Šodien ar Maarten, viņa vienmēr īdošo istabas biedru Billiju(Emīlu) no ASV (Serbijas) un Silviju devāmies čempionēties. Silvija cītīgi slēpj faktu, ka viņa mūs saliek gandrīz vienos vārtos gan šautriņās gan galda hokejā. Es gan pēdējās divās dienās nedaudz dabūju paspēlēt, tā ka tad jau redzēs kurš kuru.

Šodien nolēmu apskatīties, vai tuvumā nav kāda geokeša. Ierakstiet “PSI,Villigen” un apskatiet pirmās divas, trīs… tas lūk ir izaicinājums. Nūģiem ir stils.

rīt skriešana un iespējams peldbaseins- jānodzen kilo, ko ieguvām no zemenēm (nevis gaļas un putukrējuma).

Pēc tam vēl atbildīgs uzdevums- pārinstalēt datoru- lēnām visi faili tiek dzenāti turpu šurpu un ceru, ka procesā neko nepazaudēšu.

Dodos gulēt- labu nakti visiem…

P.S. Mums ar Silviju radās doma Billijam par prieku nokrāsot biroja sienas zaļas un uzzīmēt daudz lidojošu rotējošo matricu. Nez vai sanāks, bet vienalga smieklīgi

pirmā darba diena, latviete un ēzeļi.+vācija.

Praktiski:

Šodien oficiāli sākās mans 3 mēnešu darbs šeit institūtā. Sāku apgūt ANSYS sīkumus, lai varētu viņiem uztaisīt meshu, ko pēc tam parametriski mainīt un pielāgot varētu viņi paši…

Rīts- dabūju savu pastāvīgo karti (apraksta informācija ar darbinieces atvainošanos-tikai vāciski)… Pagāja kāds laiks, kamēr tiku pie sava konta uz lielā skaitļojošā ciparasistenta pagrabā, bet visādi citādi esmu izskatījis cauri un sakomentējis kādas 100 rindiņas apdl koda. Just like with the Basic language back in the old days… Tā jau saka, ka dzīve iet pa spirāli. Tātad visu laiku novirzīta centrbēdze.

Maruta- Pēc dažādām atlikšanām un pārcelšanām, šodien ēdu pusdienas, paralēli pļāpādams ar Marutu. Viņa šeit jau ir kādu laiku un ir viena no nedaudzajiem cilvēkiem, ko pazīstu, kas runā vāciski. Mana, viņas un Andra mamma ir savā laikā bijušas kolēģes- pasaule ir maza, Latvija ir interesanta. Zemeņu lasīšana tiek oficiāli pārlikta uz rītdienu- Šveicē brīvdiena.

Kafijpauze- samaksājot 2Frankus par kafiju sāc domāt, kā veiksmīgāk cīnīties ar kafijas trūkumu. Man radās ideja par termosu, ko izdevās īstenot šodien pat, bet par to vēlāk. Uzzināju, ka Federica, Silvia and Maarten dodas uz Vāciju. Nolēmu piebiedroties, jo vajag taču arī iegādāties paiku.

Pēdējā dienas daļa pagāja ātrāk, nekā varētu gaidīt. Vakars klāt- turpinu atinstalēt savu Paviljona windows mašīnu (pēc tam ķeršos pie linuxa).

Vakarā palīdzam Sārai pārvest mantas un pēc tam uz Vāciju. Uz robežas neviens neko nepārbauda. Iegādājos varbūt nedaudz vairāk lietu nekā absolūtais minimums, bet domāju, ka viss saprāta robežās.

Pēc vakariņām (nu jau ar pieklājīgu pārtikas un garšvielu krājumu) uzspēlējām ēzeļos un tad nolēmu noskatīties “Everybody wants to be Italian”. Tik vienkārši atgriezties pie vecā guļritma, bet šovakar var atļauties… rīt brīvdiena.  Interesanti runāt ar 3 cilvēkiem, no kuriem 2 uzreiz saprot, kad tu runā par Feinmaņa lekcijām fizikā.

Mazāk praktiski:

Daudz domāju, par to, cik daudz var paspēt izdarīt vienā dienā. Protams tagad daudz kas ir jauns, tāpēc arī tā, bet vispār saprotu, ka man šis brauciens pilnīgi noteikti bija nepieciešams. Vides maiņa, lietu ieraudzīšana un saprašana, jauni cilvēki.

Pašā vakarā noskatījos Diānas nošēroto video- interesanti:

http://www.youtube.com/watch?v=e5qUR3tpEdA

Rīt būs interesanta diena, tā ka laikam jāiet gulēt.

velosipēds un wanna be zemenes.

Šodien tiku birojā. Esmu kopā ar divām itālietēm, kā jau bija plānots. Dabūju arī velosipēdu- daudz vienkāršāk pārvietoties:

 

 

 

(manējais labajā malā). Aizdevos uz COOP pēc viena strāvas pārveidotāja un bateriju lādētāja. Bija doma ar Marutu (Latvieti, kura studē doktorantūrā) satikties, bet no sākuma viņai uzmetās daudz darbi un beigās sāka līt. Pagaidām esam tikai runājuši pa telefonu… Zemenes arī nesanāca aizbraukt palasīt… Francūži teica, ka esot ķiršu laiks.

ANDRI-paldies par garšvielām. Spagetti ar dillēm garšo tik daudz labāk nekā pliki spagetti. Laikam kaut kad nedēļas nogalē būs jāpiebiedrojas braucienam uz GE pēc pārtikas…

Uzzīmēju karti, ko iedot Karlam no Vankūveras:

Domāju nedēļas nogalē pievienot arī citus ilustratīvus materiālus, bet nez kā sanāks.

Lēnām pierodu pie jaunā dienas režīma. Rīt 8os jābūt darbā… banzai!

Pirmā.

Šīs dienas populārākais jautājums: kā ceļš?

Atbilde:

Piecēlos 9:30. (pusstundu pēc plānotā).

Duša, Autobuss, Lidosta (pa ceļam iepazīstos ar divām dāmām no Belgradas, kas cenšas pagūt uzlidmašīnu);

Nolohojos lidostā un stāvēju nepareizā rindā (ir vērtīgi nestāvēt garajā rindā ja reiz tev ir online check-in).

Lidmašīna- skaļa izlutināta krievu meitene aiz manis, divi veci ļaudis pa kreisi, īpaši biznesa klases pasažieri priekšā un skaistums aiz loga pa labi. Nogulēju lielāko daļu.

Paldies Andrim par norādēm tālākajā ceļā.

Vilciens. Atrodu vietu, nopērku biļeti, pārbaudu, vai īstais vilciens, gaidu pieturas.

Autobuss. Ar autobusu grūtāk- viltīgi paslēpta biļešu kase.

Guesthouse. Ierodos laikā, lai vēl varētu saņemt atslēgu. Dodos uz istabu. Iepazīstos ar džeku no Vankūveras- Karlu. Pirmās lietas, ko izdaru istabā- novelku jaku, nomainu bikses pret šortiem un ieziešos ar pretiedeguma krēmu. Ir ap 25 grādiem.
Labi, ka Andris bija iedevis institūtā strādājoša latvieša numuru. Izrādās Rade mani gaidīja tikai rītdien. Satiekamies un Rade izstāsta lielu daļu no formalitātēm. Man ir iekšējais telefons un rīt laikam būs arī velosipēds.

Pusdienvakariņas. Mans parastais nakts plāns tiek izjaukts jau vairākas dienas (un es to nepārdzīvoju- nāksies pierast). Diena gara un nolēmu neiet uz tālo veikalu pēc pārtikas, bet paēst turpat kafejnīcā. Rade ar savu dēlēnu arī vakariņoja, tad nu uzzināju nedaudz sīkāk par darāmajiem darbiem tur.

COOP. Gaidīju industriālu ainavu institūtā, bet negaidīju, ka gājiens uz supermārketu ir caur diviem mežiem. Pēc sarežģīta apraksta no Rades, veiksmīgi nokļūstu uz ~2-3km attālo veikalu un iepērku kaut kādu pārtiku.

Galda teniss. Atgriežoties piezvanu Andra bijušajam istabas biedram un pēc pāris minūtēm attopos galda tenisa mačā, ko vienlaicīgi spēlē 10 cilvēki. 5 no viņiem francūži.

Vakariņas. Ar viņiem (francūžiem) arī pēc tam aizgājām taisīt vakariņas. Vairāk parunāju ar Mylene Citerne (rakstu vairāk tāpēc, lai pašam paliek prātā vārdi) un Baptiste. Karl no Armēnijas(laikam) liekas reāli “citādāks”.

Duša. Ir tikai vairākas uz stāvu, bet neesam daudz cilvēku. Vajag iegādāties čības.

Maks. Dienas beigās palikuši dokumenti, ko sarakstīt, bet maka nav. Izmeklēju visas kabatas. Pēdējā reize, kad atceros viņu redzējis- pie galda tenisa galda, kad iztukšoju kabatas, lai vieglāk spēlēt. Kāds idiots… Nais- pirmā diena un esmu pazaudējis maku ar 2 bankas kartēm, tiesībām un skaidro naudu. Jau vilku jaku, lai izmisumā dotos uz galda tenisa vietu, kad nolēmu vēl apskatīties pārtikas maisiņos, kur, starp Latvijas marcipāniem eleganti bija novietojies arī mans maks. Dienas mistika. Laikam nogurums.

Skype. Paralēli vairāki cilvēki ar mani paspēja sazināties.

Pirmā diena. Vēl palikušas 92 dienas. Diez, ko paspēšu sadarīt. (?)