Tās mēneša dienas.

29 marts, 2017

Ir tādas mēneša dienas. Ne vienmēr prognozējamas un ne vienmēr regulāras. No rīta atsit pieri, pēc tam traumē vēl pāris reprodukcijai un pārtikas uzņemšanai nepieciešamas ķermeņa daļas un reģionus. Vairiski novēli daudz laimes pēdējās dzimšanas dienas minūtēs. Un vispār, daudz ko paspēj izdarīt dienas gaitā. Rītdiena būs interesanta.

Jāizdomā, kā apvienot laivu braucienu Latvijā ar dzimšanas dienu Francijā. Un kaut kādu vēl tur prezentāciju.

Daudz konsoles pēdējā laikā. Ne Xbox, ne PS4- tās, kura CTRL+ALT+T…

Nupat veiksmīgi nomigrēju projektu no viena GitLab uz citu. Visi priecīgi – prasīja apmēram 10 minūtes. 4 lai saprastu, vai man to vajag, 2 minūtes lai novilktu backupu, 2 minūtes lai uztaisītu kontu un vēl 2 lai saprastu, ka jāieraksta projekta nosaukums pirms vari spiest šainī batons….

Best of Kygo Mix 2016 ir šīs nakts pavadījums.

Pēdējie 3 mēneši ir paskrējuši nemanot. Un tomēr tik daudz kas noticis. Buržuju pasākums II paspēja būt, Kretīna pasākums II tūlīt būs. DAN šogad nāksies pārplānot sakarā ar negaidītu izbraucienu, bet tas viennozīmīgi būs to vērts. Pārvērtīsim dīkdieņus darbiniekos.

Un vispār- viss ir kaut kā citādāk šogad. Bet par to citreiz.

 

 

 

Cik brīvi runājam, kad liekas, ka neviens neklausās?

1 janvāris, 2017

Jauns gads. Un šī nav apņemšanās rakstīt kaut ko. Gluži vienkārši pēc Jaunā gada sagaidīšanas (kas šogad izpaudās kā pus pilsētas pārkrāsošana [ENL] krāsās) iegāju vannā un lasīju. Izlasīju vienu blogu… no pēdējā ieraksta līdz pirmajam. Nupat beidzu lasīt un aizdomājos par to, cik ļoti daudz brīvāk arī pats atklāju lietas par sevi blogā (salīdzinot piemēram ar sarunu ar kādu cilvēku). Iespējams ka tas tā, jo varam rakstīt, nodzēst, pārlasīt, izdzēst visu, rakstīt no jauna utt. Blogs lika man aizdomāties arī par to, cik ļoti man vajadzētu piedomāt pie gramatikas atkārtošanas, jo dzīvoju ne tikai savā laika zonā, bet arī savā gramatikas ekonomiskajā zonā.

Trešā lieta, par ko aizdomājos- kāpēc vairs nerakstu- tā bija tāda laba iespēja ‘to vent’ jebšu atbrīvoties no emocijām un spētu apskatīt lietas ar skaidru galvu.

Ceturtā lieta, par ko aizdomājos- ā, fak. aizmirsu, ka no ‘francijas VID’ epastu ziemīšos saņēmu.

 

Gada nogalē paspēju satikt dažus šeit pirms tam figurējušus presonāžus (par ko man liels prieks):

The original DAN. Tik daudz emociju tikai divās pusstundās.

Ritenīc- spirgts kā vienmēr. Nupat saņēmu bildes no kāzām :*. Mans tematiskais joks ar +1 izraisīja instant karma epizodi;

Tulx- Cool. simply cool.

Le Con- being Le Con. Tas laikam būtu precīzākais apzīmējums ko lietot, lai nekļūtu rupšs.

Ārons un Anna kā arī Annas smaidīgā versija- jauni cilvēki kompānijā vienmēr atgādina par to, cik svarīgi lai kompānijā ik pa laikam parādītos jauni cilvēki.

Kreiļi- joprojām mēģinu pieķerties kāzu bildēm.

Zvauņi- izgāju cauri kāzu bildēm, a.k.a apmēram saliku kopā bildi.

Irēnīte un Irēnīte- tajā dzīvoklī ir dvēsele. Nemāku izskaidrot.

Zajas- jāgaida, kad ceturtā ceturtdaļa Latvijā paradīsies.

Māsa un māmuļa- jauki. par maz.

Dorfs- katru reizi aizmirstu cik daudz mums ir kopīga. Tāpēc katra pasēdēšana ir kā atklājumu virkne.

Mana ortodonte un tās māsiņas kas tur vēl joprojām strādā. Always fun. Ne tikai stopējot varu darbu dabūt, bet arī pie zobārsta ejot – klientus.

Normunds- patīkami parunāt par jebko.

Džims- skype viennozīmīgi jāatkārto.

Cordialement,

Petit bonhomme

Surprise moldercracker!

22 novembrī, 2016

Šodien saņēmu to lādiņu, kurš bija nepieciešams!! Izdarīsim to, ko nevarējām izdarīt pēdējā gada laikā! Un ar izdarīsim es domāju izdarīšu!

Es zinu, ko jūs darījāt pagājušajā jūlijā.

3 augusta, 2015

Your blog, Vajris’s Blog, appears to be getting more traffic than usual! 34 hourly views – 0 hourly views on average.

Viss ir proporcionāls.

Pēdējā laikā neesmu vairs es pats- skrienu pa galvu pa kaklu un neredzu galu. Vajadzēja kādu, kas uz to norāda. Paldies Arlonai.

Tātad- ko es daru: rakstu un nerakstu. Mazliet paskrienu.

Latvijas vizīte- karaliska uzņemšana 😉 Paldies Vio!

Viss turpinās karaliski. Mājas pirtiņa. Paldies Mammai!

Biju uz Ineses izlaidumu: nu ļoti jauki!

Un jau atpakaļ. Īsā vizīte. Vēl viena tāda augustā un varbūt vēl rudenī. Bet pēc tam jau tā pa nopietno atgriezīšos LV- Saturās!

Ko nozīmē tas, ka Vairis atgriežas LV? :

  • DAN atgriezīsies ar 2016;
  • Positivus nedēļas nogale droši vien turpināsies nepositivusojot ( 😉 ) bet citi festi pēc iespējām…
  • Nestabilais mēģina nostabilizēties.

Vēl paspēju pabūt Xavjēra kāzās- cik lielisks pāris, tik lieliski viesi. Pavadījām divas naktis pļāpājot līdz 5iem no rīta.

Gatavoju uzvalku. Braucu uz kāzām. Būs laikam jāņem piemērs un jāsāk plānot savējās…

Lai jums visiem (nu tiem, kas šo izlasa) ir lieliska diena un iesaku latviešu šlāgerus- interesanta atmosfēra rakstot angliski, domājot franciski un klausoties “Alumīnija cūka”…

Tīvasara Parīšana

3 jūnija, 2015

Kad dators izslēgts un telefons kluss, ir laiks palasīt grāmatu, pagulšņāt un padomāt.

Un pēc tam ar jaunu duku doties cīņā ar sevi.

E-pasti atbildēti un lielākā daļa nepatīkamo sīkumu nokārtoti. Tagad jāķeras pie jaukajām lietām.

Kaut varētu mūžam tā stāvēt, starp mirkli un mūžību…

Sēdēju un sēdēju. Mājās un dzēru tēju. Nē- Jāņa nebija. Ivana arī nē.

Sen nebiju skaipojis. Vajadzēja.
Sen neesmu skrējis. Vajag.
Sen neesmu kāpis. Vajadzēs.
Sen neesmu rakstījis- VAJAG!

Jāgatavojas kāzām. Kas var būt skaistāks?

Nu ko- uz priekšu cīņā!

Beep Beep Boop

28 maija, 2015

Meklēt vienam otru.

Prāta Vētra nāk un iet. Un tad atkal nāk atpakaļ. Gribas rakstīt un domāju, ka to arī darīšu. Meklēsim viens otru. Es un mani burti.

Kāpēc tāda pēkšņa rakstītgriba? Gribasspēks vai spēka griba. Nedēļas nogale pavadīta piknikojot, spēlējot durakus, šašlikojot, dziedot un dungojot, saprotot un klusējot. Runājot un nerunājot. Rakstu ātri, jo zinu, ka mākat ātri lasīt.
Esmu dzīvojies visapkārt mazliet par ilgu un šī laikam ir viena no pirmajām reizēm, kad tiešām apjaušu — pietrūkst māju. Un nevis cilvēku, ko pazīstu, bet mājas. Protams, galvenokārt, mājas-mājas, bet ne tikai. Pietrūkst īdošo kaimiņu un homofobisko politiķu. Pietrūkst tvneta komentētāju. Pietrūkst mazliet no visa. Nekur nav slikti.

Paliekot uz vietas, ik pa laikam vajag uztaisīt pavasara tīrīšanu.
Ieraudzīju, ka man ir 1554 grāmatzīmes….

lielākā daļa pa mapītēm, bet tik un tā…

Kā paturēt visu galvā? Un vai vajag. Cik ļoti mūsdienās cilvēki ir informēti par visu notiekošo? Un kas notiek, ja pēkšņi pārstāj būt informēti?

Nupat iegāju draugiem.lv Pilnā nopietnībā biju aizmirsis par lapas eksistenci. Sajutos mazliet vainīgs, kad pamatskolas klasesbiedrenei atbildēju uz vēstuli, ko saņēmu 2014.gada novembrī…

Šis ir kāzu gads. Kāzas stabilizē. Nebūs manas kāzas, bet varbūt mazliet stabilizēšos…

Tāds īss ieskats manā galvā vēlā ceturtdienas pēcpusdienā.

Matlab default image – nice story for 5 min of your MATLAB fantime.

16 marts, 2015

Yes, I have been using MATLAB™ a lot. For pretty much everything, starting with my research and ending with .gif production from print-screens. Deciphering some pass-codes for Ingress somewhere in the middle of all that.

During my master’s studies in Ventspils, we discovered that not initializing variable ‘image’ and still using it, yields a weird default picture of bad resolution. Easter-egg was remembered and stayed together with all the other useless knowledge I have…

Today I stumbled upon this piece of information:

The Story Behind the MATLAB Default Image

The guy responsible of this piece of hidden treasures explains his motives and all the other pictures that are hidden there as well.
Nice read for a leisure moment 😉

enjoy

Vēstures liecības par lietām vietām un notikumiem

27 februāris, 2015

Tīrot dropbox, uzdūros šim brīnumam- pirms n gadiem rakstītas Ventas Balsij. Domāju, ka tagad drīkstu noblogot…

Lasu un domāju klasificēt kā naivisma piemēru.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>

Kas notiek naktī, kad visi guļ (pieņemot, ka visi guļ)? Lai saprastu apkārt notiekošo, dažreiz vajag paskatīties uz visu no malas. Bet kā paskatīties no malas uz Zemi? Abstrahējamies! Kad domāju par zemeslodi, bieži iedomājos par VeA jautrajām studentu sporta spēlēm, kur viena no disciplīnām bija ūdens balonu mešana. Iedomājieties balonu pilnu ar ūdeni, kas žvangalējoties un ar lielu ātrumu lido pa gaisu. Protams līdzība nav pilnīga, jo pārsprāgšanas gadījumā balona mūžs beidzas, bet Zemei tiek izraisīta kārtējā zemestrīce vai vulkāna izvirdums…

Un tomēr, maģistra studiju programmā liela daļa priekšmetu veltīti lai izprastu, kas tad īsti notiek Zemes iekšienē. Nākas apjaust, ka mēs nedzīvojam uz lielas plakanas plātnes, ko tur trīs vaļi. Ar lielu ātrumu Zeme rotē ap savu asi (diennaktis), rotē ap Sauli (gadalaiki), kopā ar Saules sistēmu kustās visumā, kas visu laiku izplešas… Visu to mēģinot iedomāties, pasaule kļūst par vienu lielu brīnumu. Brīnumu, kas notiek pat tad, kad guli nekustīgs un nedzirdi ne skaņas. Brīnumu, par ko atcerēties un saprast, ka mūsu problēmas ir mazas.

Esmu ievērojis arī to, cik ļoti cilvēki cīnās ar savu bezspēcību dabas priekšā. Divi piemēri, kur cilvēki ir raduši pārsvaru pār dabu (savā ziņā diametrāli pretēji). Pirmais – medicīnas attīstība (kāju protēzes, smadzeņu operācijas u.c.), kura sasniegusi vērā ņemamus panākumus pēdējā laikā. Otrais – Zemes savtīga izmantošana- pārmērīga fosilo kurināmo dedzināšana, pārmērīga mežu izciršana u.c. Jo vairāk mācos par šīm lietām, jo lielāks sašutums ir par notiekošo. Cilvēkam ir jābeidz prasīt no dabas zivis un jāpagatavo makšķere! Un nevis dinamīts, ar ko ātri izdabūt visas zivis no ūdens ārā, bet makšķere, ar ko balansēti regulēt zivju daudzumu upē.

No praktiskās puses – projekta „Atbalsts Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātes dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnēs īstenošanai” ietvaros saņemtā stipendija (patiešām novērtēju šo atbalstu) ļauj vairāk laika veltīt patstāvīgajām studijām un pētniecībai. Vairāk laika domāt, pētīt un saprast, kur tālāk virzīt savas zināšanas. Neatkarīgi no tā, vai tā būtu Zemes formas izmaiņu mērīšana, attēlu apstrāde, smadzeņu signālu pētīšana, siltuma izplatīšanās modelēšana, vai arī kas cits, man patīk apzināties, ka tas, ko es daru, pēc tam kādam palīdzēs – nav būtiski, vai tas ir viens cilvēks, vai cilvēce kopumā. Es gandrīz katru rītu ceļos nezināmā priekšā. Un līdz šim reti kura diena likusi vilties. Vēlu arī Tev no rīta pieceļoties padomāt, cik liels ir brīnums, kurā dzīvojam un kā mums ir paveicies! Veiksmi!

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>

Un nevar jau nemaz redzēt, kuru tekstu bija obligāta prasība pievienot rakstam… 😀

Opinions

16 februāris, 2015

Kā jau vienmēr- kad darāmais darbs negrib no tevis slēpties, visi netīšām pa acu galam redzētie video šķiet interesanti un dalīšanās vērti…

Mot d’aujourd’hui

16 februāris, 2015

Mot d’aujourd’hui: déçu
Au gens qui ne tien pas au ces promesses et qui a aucun estime pour les gens q’ils appellent ces amis.

A re-estimer ces valeurs et ces envies.

On the other hand- this week showed also some good in people. People that I appreciate and that deserves this appreciation. A lot to learn, a space to grow.

Over and out.